Valsts kontrole atklāj būtiskus trūkumus ieslodzījuma vietās

Palielināt attēlu

Valsts kontroles (VK) revīzija ieslodzījuma vietu sistēmā atklājusi būtiskus trūkumus, kas apdraud sabiedrības drošību un rada augsni atkārtotiem likumpārkāpumiem, nevis bijušo ieslodzīto likumpaklausīgai dzīvei pēc soda izciešanas.

Kā informēja VK, apsardzes līdzekļu stāvoklis vairākās ieslodzījuma vietās ir kritisks, trūkst uzraudzības un apsardzes darbinieku, bet pašreizējie darbinieki pilnā mērā nesaņem nepieciešamo aprīkojumu.

Savukārt notiesātie pēc atbrīvošanas nesaņem pabalstu valsts noteiktajā apjomā, ieslodzījuma laikā vairums netiek nodarbināti un negūst izglītību, secinājusi VK.

VK revīzija veikta par laiku no 2005.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 1.septembrim Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālajā aparātā, Daugavpils, Grīvas, Jelgavas un Šķirotavas cietumos.

Ar piešķirto finansējumu netiek nodrošināta nepieciešamo apsardzes līdzekļu iegāde, rekonstrukcija un apkope. Ieslodzījuma vietu teritorijas nožogojums, aprīkojums un tehniskie apsardzes līdzekļi ir novecojuši, atsevišķās vietās ir pat kritiskā stāvoklī, secināts pārbaudēs.

Ieslodzījuma vietu darbinieki pilnā apjomā nesaņem formas tērpus un dienesta pienākumu izpildei nepieciešamos piederumus. 2006.gadā šiem mērķiem piešķirti tikai 40 500 lati jeb 9,5% no nepieciešamā finansējuma.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka notiesātai personai atbrīvošanas dienā jānodrošina vienreizējs materiālais pabalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apjomā - 45 lati, taču revīzijā konstatēts, ka pabalsts šādā apjomā netiek maksāts.To saņem tikai personas, kas uzrakstījušas iesniegumu ieslodzījuma vietas priekšniekam, kurš lemj par pabalsta izmaksāšanu un tā apjomu.

2006.gada pirmajā pusgadā no Daugavpils, Grīvas, Jelgavas un Šķirotavas cietuma atbrīvotas 305 personas, no tām 25 atbrīvotajām personām pabalsts netika izmaksāts, bet 267 atbrīvotajām personām pabalsts izmaksāts 1-12 latu apjomā. Pamatojoties uz aprēķiniem par plānoto atbrīvoto ieslodzīto skaitu, 2006.gadā Ieslodzījumu vietu pārvalde pieprasīja Tieslietu ministrijai 105 000 latu pabalstu izmaksām, taču tika piešķirti 35 000 latu jeb vidēji 12 lati vienai personai.

2005.gada 31.decembrī ieslodzījumu vietās atradās 6965 ieslodzītie, no kuriem 56,6% sodu izcieta atkārtoti. Tas apliecina, ka ieslodzītajiem pēc soda izciešanas ir grūtības iekļauties sabiedrībā un atrast darbu, jo nav izglītības un nepieciešamo profesionālo iemaņu. Ne 2005.gadā, ne 2006.gadā Ieslodzījumu vietu pārvaldes budžetā nav plānoti līdzekļi notiesāto izglītības un nodarbinātības pasākumu organizēšanai.

Vispārējās izglītības mācības tiek nodrošinātas tikai deviņās ieslodzījuma vietās 208 notiesātajiem, bet sešās ieslodzījuma vietās vispārējās izglītības pasākumi nenotiek. Profesionālās izglītības iegūšana organizēta tikai septiņās ieslodzījuma vietās 271 notiesātajam.

No visiem ieslodzītajiem nodarbināti ir tikai 26% - galvenokārt ieslodzījuma vietu saimnieciskajos darbos. Nenodrošinot notiesāto nodarbinātību, tiek radīti šķēršļi notiesāto integrācijai sabiedrībā un darba tirgū pēc soda izciešanas, kā arī iespējai atlīdzināt noziedzīgā nodarījumā nodarītos zaudējumus, uzsvēra VK.

Savukārt ieslodzījuma vietu ēkas un būves ir celtas 19.gadsimta beigās vai būvētas padomju laikos kā labošanas darbu kolonijas, kurās ieslodzītos nevar izvietot atbilstoši normatīvo aktu prasībām - ne mazāk kā četri kvadrātmetri vienam ieslodzītajam. Tādēļ nepieciešama ieslodzījuma vietu pārbūve, taču 2005. un 2006.gadā valsts budžeta līdzekļi netika piešķirti.